Šeit būs galvenie izmēri, kas jums jāsagatavo:

1. Telpas pamatizmēri

  • Pirms ķeraties pie pakāpienu rēķināšanas, precīzi nomēriet vietu, kur kāpnes atradīsies:
  • Kopējais augstums (H): Attālums no pirmā stāva tīrās grīdas līdz otrā stāva tīrajai grīdai. Svarīgi mērīt tieši līdz "tīrajai" grīdai (ar ieklātu laminātu, flīzēm utt.).
  • Pārseguma biezums: Attālums no otrā stāva grīdas līdz pirmā stāva griestiem.
  • Kāpņu ailes garums un platums: Caurums griestos, pa kuru kāpsiet augšā. Tas noteiks, cik stāvas vai lēzenas varēs būt kāpnes.
  • Pieejamais laukums uz grīdas: Cik tālu telpā kāpnes drīkst izvirzīties ("kāpņu pēda")

2. Pakāpienu proporcijas (Ergonomika, ja vieta ļauj)

(Kur h ir pakāpiena augstums un s ir pakāpiena dziļums).

  • Pakāpiena augstums (h): Ideāli ir 15–18 cm. Ja tas pārsniedz 20 cm, kāpšana kļūst nogurdinoša.
  • Pakāpiena dziļums (s): Ideāli ir 27–30 cm. Tam jābūt pietiekamam, lai pieauguša cilvēka pēda uz tā stabili novietotos.
  • Kāpņu platums: Privātmājā minimālais ieteicamais platums ir 80–90 cm, lai divi cilvēki varētu prātīgi samainīties vai lai varētu uznest mēbeles.

3. Drošības parametri

  • Brīvais augstums virs galvas: Attālumam no jebkura pakāpiena līdz griestu malai (ailes malai) jābūt vismaz 200 cm. Tas pasargās garākus cilvēkus no galvas sasišanas.
  • Pārkaru izmērs (nosēde): Ja pakāpieni ir šauri, tos mēdz izvirzīt vienu virs otra par aptuveni 2–3 cm.
  • Margu augstums: Standartā tās ir 90 cm augstumā no pakāpiena priekšējās malas.

Padoms precizitātei

Mērot augstumu, vienmēr pārbaudiet to vairākos punktos. Vecākās mājās grīdas un griesti mēdz būt šķībi – pat 1-2 cm starpība var radīt situāciju, kur pēdējais pakāpiens sanāk augstāks vai zemāks par pārējiem, kas ir biežākais paklupšanas iemesls.