Šeit būs galvenie izmēri, kas jums jāsagatavo:
1. Telpas pamatizmēri
- Pirms ķeraties pie pakāpienu rēķināšanas, precīzi nomēriet vietu, kur kāpnes atradīsies:
- Kopējais augstums (H): Attālums no pirmā stāva tīrās grīdas līdz otrā stāva tīrajai grīdai. Svarīgi mērīt tieši līdz "tīrajai" grīdai (ar ieklātu laminātu, flīzēm utt.).
- Pārseguma biezums: Attālums no otrā stāva grīdas līdz pirmā stāva griestiem.
- Kāpņu ailes garums un platums: Caurums griestos, pa kuru kāpsiet augšā. Tas noteiks, cik stāvas vai lēzenas varēs būt kāpnes.
- Pieejamais laukums uz grīdas: Cik tālu telpā kāpnes drīkst izvirzīties ("kāpņu pēda")
2. Pakāpienu proporcijas (Ergonomika, ja vieta ļauj)
(Kur h ir pakāpiena augstums un s ir pakāpiena dziļums).
- Pakāpiena augstums (h): Ideāli ir 15–18 cm. Ja tas pārsniedz 20 cm, kāpšana kļūst nogurdinoša.
- Pakāpiena dziļums (s): Ideāli ir 27–30 cm. Tam jābūt pietiekamam, lai pieauguša cilvēka pēda uz tā stabili novietotos.
- Kāpņu platums: Privātmājā minimālais ieteicamais platums ir 80–90 cm, lai divi cilvēki varētu prātīgi samainīties vai lai varētu uznest mēbeles.
3. Drošības parametri
- Brīvais augstums virs galvas: Attālumam no jebkura pakāpiena līdz griestu malai (ailes malai) jābūt vismaz 200 cm. Tas pasargās garākus cilvēkus no galvas sasišanas.
- Pārkaru izmērs (nosēde): Ja pakāpieni ir šauri, tos mēdz izvirzīt vienu virs otra par aptuveni 2–3 cm.
- Margu augstums: Standartā tās ir 90 cm augstumā no pakāpiena priekšējās malas.
Padoms precizitātei
Mērot augstumu, vienmēr pārbaudiet to vairākos punktos. Vecākās mājās grīdas un griesti mēdz būt šķībi – pat 1-2 cm starpība var radīt situāciju, kur pēdējais pakāpiens sanāk augstāks vai zemāks par pārējiem, kas ir biežākais paklupšanas iemesls.